Kas ir UX dizains, un kāpēc mājaslapas izstrādātāji par to runā vēl pirms pirmā maketa? Īsumā – tas ir darbs pie tā, cik viegli jūsu klienti mājaslapā atrod vajadzīgo, saprot jūsu piedāvājumu un pabeidz iesākto. Šajā rakstā bez dizaineru žargona skaidrojam, kā UX atšķiras no UI, kā tas notiek projektā, ko tas maina uzņēmumam un ko varat pārbaudīt paši.
Kas ir UX dizains vienkāršos vārdos?
UX dizains ir mājaslapas plānošana no klienta puses. Pirms kāds izvēlas krāsas un fontus, tiek atbildēts uz dažiem jautājumiem: kas ir jūsu apmeklētāji, ko viņi grib izdarīt, ko viņi meklē vispirms un kur varētu apjukt. Pēc tam lapas, teksti un pogas tiek sakārtotas tā, lai šis ceļš būtu pēc iespējas īss.
Nielsen Norman Group – Dona Normana un Jakoba Nīlsena dibinātais UX pētniecības uzņēmums – lietotāja pieredzi definē plaši: tas ir viss, kā klients saskaras ar uzņēmumu, tā pakalpojumiem un produktiem. Pirmā prasība labai pieredzei ir dot cilvēkam tieši to, kas viņam vajadzīgs, bez liekas ņemšanās. Vienkāršība un elegance nāk pēc tam.
Starptautiskais standarts ISO 9241-210 lietotāja pieredzi apraksta līdzīgi: tā ir cilvēka uztvere un reakcijas, kas rodas, lietojot produktu, sistēmu vai pakalpojumu vai gaidot, ka to lietos. Tas ietver emocijas, ērtību, rīcību un paveikto – pirms lietošanas, tās laikā un pēc tās. Mājaslapai tas nozīmē, ka pieredze sākas jau Google meklēšanas rezultātā un nebeidzas ar klikšķi uz pogas „Nosūtīt“.
Tāpēc UX dizains visu laiku uzdod vienu jautājumu: vai cilvēks var viegli izdarīt to, kāpēc atnāca? Ja atbilde ir „jā“, mājaslapa strādā jūsu labā. Ja „ne īsti“, klients aiziet pie konkurenta vai zvana jums, lai pajautātu to, kas jau ir uzrakstīts.
Kāda ir atšķirība starp UX un UI?
UI (user interface – lietotāja saskarne) ir tas, ko cilvēks redz un spiež: pogas, izvēlnes, krāsas, fonti un ikonas. UX ir plašāks: tas ietver arī mājaslapas struktūru, tekstus, formas soļus, ātrumu un to, vai viss kopā ved līdz rezultātam. UI ir viens UX slānis, nevis tā aizstājējs.
Interaction Design Foundation to formulē tā: saskarnes dizains un lietojamība ir svarīgas UX dizaina daļas, taču tikai daļas. Tāpēc bieži dzirdat „UI UX dizains“ kā vienu pakalpojumu – tie ir divi viena darba slāņi, ko nelielos projektos parasti dara tie paši cilvēki.
Piemērs: mājaslapa izskatās ļoti glīti, bet poga „Pieprasīt piedāvājumu“ atver formu ar garu obligāto lauku sarakstu, un pēc nosūtīšanas nav skaidrs, vai pieteikums ir saņemts. UI šeit ir labs, bet UX – vājš.
| Jautājums | UX (lietotāja pieredze) | UI (lietotāja saskarne) |
|---|---|---|
| Uz ko atbild | Vai cilvēks viegli izdara to, kāpēc atnāca? | Kā ekrāns izskatās un kā uzvedas tā elementi? |
| Ko ietver | Mērķus, struktūru, navigāciju, tekstus, formu soļus, ātrumu | Krāsas, fontus, atstarpes, ikonas, pogu un lauku izskatu |
| Darba rezultāts | Lapu karte, lietotāju ceļi, vadrāmji, prototips, testu piezīmes | Lapu dizaini un dizaina sistēma, ko izstrādātājs pārvērš kodā |
| Kā pārbauda | Vēro, vai cilvēki izpilda reālu uzdevumu | Pārbauda, vai ekrāni ir vienoti, salasāmi un ērti telefonā |
Kā notiek UX dizaina process mājaslapas projektā?
Mājaslapas projektā UX darbs notiek pirms dizaina un programmēšanas, un tas iet pa apli: saprast cilvēkus, pierakstīt viņu vajadzības, uzzīmēt risinājumu un to pārbaudīt. Ja tests parāda problēmu, risinājumu labo un pārbauda vēlreiz. Vadrāmi pārzīmēt ir daudz vienkāršāk nekā pārtaisīt gatavu, ieprogrammētu lapu.
Šis aplis nav aģentūru izdomājums. Standarts ISO 9241-210 apraksta četras cilvēkcentrēta dizaina darbības: saprast lietošanas kontekstu, noteikt lietotāju prasības, izstrādāt risinājumus un novērtēt tos pret prasībām, un tās atkārto, līdz prasības ir izpildītas (NIST kopsavilkums). Uzņēmuma mājaslapas projektā tas parasti izskatās šādi.
UX darba soļi mājaslapas projektā
Izpēte
Sarunas ar jums un, ja iespējams, ar dažiem jūsu klientiem: kas ir apmeklētāji, ko viņi meklē un ko jautā pa telefonu vai e-pastā. Ja mājaslapa jau ir, analītika parāda, no kurām lapām cilvēki aiziet un ko viņi raksta iekšējā meklētājā.
Struktūra
Lapu karte un izvēlne. Lapas tiek nosauktas vārdos, ko lieto jūsu klienti, nevis uzņēmuma iekšējos terminos. Šeit izlemj arī galvenos ceļus, piemēram, kā no sākumlapas nonākt līdz pieteikuma formai.
Vadrāmji
Vienkāršas pelēkas galveno lapu shēmas (angliski wireframes) bez krāsām un fotogrāfijām. Tās rāda, kas ir lapā un kādā secībā: virsraksts, ieguvumi, cena, forma. Apspriežot vadrāmi, saruna paliek pie satura, nevis pie tā, vai patīk zilā krāsa.
Prototips
Klikšķināms modelis, ko bieži veido tādā rīkā kā Figma un ko var izstaigāt kā īstu mājaslapu. Tas ļauj izmēģināt ideju, pirms izstrādātājs ir uzrakstījis kaut vienu koda rindu.
Lietojamības testēšana
Daži cilvēki no jūsu mērķauditorijas prototipā mēģina izpildīt reālus uzdevumus, piemēram, atrast cenu vai pieteikties konsultācijai. Vietas, kur viņi iestrēgst, izlabo un pārbauda vēlreiz. Pēc palaišanas testēšana turpinās ar īstiem apmeklētājiem.
Vai UX var uzlabot esošai mājaslapai?
Jā, un esošai mājaslapai ir viena priekšrocība: jau ir dati par to, kā cilvēki to lieto. UX var uzlabot pa daļām, sākot ar lapām, kur zaudējat visvairāk apmeklētāju, bieži tā ir pieteikuma forma vai cenu lapa. Piemēram, Sofifonds projektā mūsu darbs bija servera puses pārbūve kopā ar UX uzlabojumiem. Ja jūsu mājaslapai vajag šādu pārskatu, varam palīdzēt ar mājaslapu dizainu un UX.
Ko labs UX maina jūsu uzņēmumam?
Labs UX nozīmē, ka mājaslapa paveic savu darbu bez jūsu klātbūtnes: cilvēki atrod vajadzīgo, saprot, ko piedāvājat, un pabeidz pieteikumu vai pirkumu. Ieguvums nav tikai vairāk pieteikumu. Tas ir arī mazāk jautājumu, uz kuriem atbilde jau ir mājaslapā, un mazāk pārtaisīšanas vēlāk.
- Cilvēki atrod vajadzīgo. Skaidra izvēlne un lapu nosaukumi klientu valodā nozīmē, ka cenu, darba laiku vai kontaktus nevajag meklēt.
- Formas tiek aizpildītas līdz galam. Tikai vajadzīgie lauki, kļūdu paziņojumi, kas pasaka, ko labot, un skaidrs apstiprinājums pēc nosūtīšanas.
- Mazāk atkārtotu jautājumu. Ja mājaslapa skaidri atbild uz biežākajiem jautājumiem, jūsu komandai ir mazāk zvanu un e-pastu par vienu un to pašu.
- Ātra un stabila lapa. Google to mēra ar Core Web Vitals rādītājiem: galvenajam saturam jāielādējas 2,5 sekunžu laikā, lapai uz klikšķi jāreaģē 200 milisekunžu laikā, un saturs ielādes laikā nedrīkst lēkāt.
- Mājaslapu var lietot vairāk cilvēku. Skaidra struktūra, labs kontrasts un formas, kas strādā ar tastatūru, palīdz arī cilvēkiem ar vāju redzi vai kustību traucējumiem. Kopš 2025. gada jūnija daudziem ES interneta veikaliem tā ir arī Eiropas Piekļūstamības akta prasība.
Neviens godīgs avots nevar apsolīt konkrētu procentu, par cik pieaugs pieteikumi pēc UX darba. Tas atkarīgs no tā, cik problēmu mājaslapā bija un ko mainījāt. Tāpēc izmaiņas ir vērts mērīt: tās pašas lapas un tas pats mērķis – pirms un pēc.
Kā saprast, ka mājaslapai ir UX problēmas?
UX problēmas reti izpaužas kā „slikts dizains“. Tās redz ikdienas darbā: klienti jautā to, kas mājaslapā jau ir uzrakstīts, formas paliek pusceļā, un telefonā mājaslapu ir neērti lietot. Ja atpazīstat vairākas no šīm pazīmēm, mājaslapai ir vērts veikt lietojamības pārbaudi.
Pazīmes, ka mājaslapai ir UX problēmas
- Klienti zvana vai raksta, lai uzzinātu cenu, darba laiku vai citu informāciju, kas mājaslapā jau ir.
- Analītikā redzams, ka daudzi atver pieteikuma vai pirkuma formu, bet daudz mazāk to nosūta.
- Iekšējā meklētājā cilvēki meklē lapas, kas ir izvēlnē, tātad izvēlnē tās neatrod.
- Izvēlnē ir uzņēmuma iekšējie nosaukumi, nevis vārdi, ko lieto jūsu klienti.
- Telefonā teksts jātuvina, pogas ir par mazu, lai tām trāpītu, vai izvēlne aizsedz saturu.
- Ielādes laikā saturs lēkā, un cilvēki nospiež ne to pogu.
- Pēc formas nosūtīšanas nav skaidrs, vai tā ir saņemta un kas notiks tālāk.
- Jauns kolēģis nevar ātri pateikt, kur mājaslapā ir cena vai kontakti.
Kā veikt lietojamības testu pašiem?
Vienkāršu lietojamības testu uzņēmums var veikt pats, bez speciālām programmām. Vajag dažus cilvēkus, kas līdzinās jūsu klientiem, dažus reālus uzdevumus un pacietību vērot, nepalīdzot. Nielsen Norman Group šādu testēšanu ar lietotājiem sauc par pašu vienkāršāko un noderīgāko lietojamības metodi.
- Atrodiet piecus cilvēkus, kas līdzinās jūsu klientiem. Der arī kolēģi no citas nodaļas vai draugi, ja viņi jūsu mājaslapu labi nepazīst.
- Uzrakstiet trīs līdz piecus reālus uzdevumus, piemēram: „Uzziniet, cik maksā pakalpojums X“ vai „Piesakieties konsultācijai nākamnedēļ“.
- Lūdziet domāt skaļi un nepalīdziet. Jūsu uzdevums ir pamanīt, kur cilvēks vilcinās, ko viņš meklē un ko saprot citādi, nekā domājāt jūs.
- Pierakstiet problēmas, nevis risinājumus. Ja vairāki cilvēki iestrēgst vienā vietā, tā ir pirmā lieta, ko labot.
- Izlabojiet un testējiet vēlreiz. Vairākas mazas testa kārtas iemāca vairāk nekā viena liela.
Kāpēc tieši pieci? Rakstā „Why You Only Need to Test with 5 Users“ Jakobs Nīlsens parāda, ka viņa modelī pirmā testa kārta ar pieciem dalībniekiem atrod aptuveni 85 % lietojamības problēmu. Katrs nākamais cilvēks pārsvarā atkārto jau redzēto. Tas attiecas uz kvalitatīvu testu, kurā vērojat, kas notiek, nevis uz pētījumu, kam vajag statistiku.
Biežāk uzdotie jautājumi
Ko nozīmē UI UX dizains?
UI UX dizains ir divu saistītu darbu apzīmējums. UX (lietotāja pieredze) nosaka, kā mājaslapa ir sakārtota un cik viegli cilvēkam tajā sasniegt savu mērķi. UI (lietotāja saskarne) nosaka, kā tā izskatās: pogas, krāsas, fonti un atstarpes. Mājaslapas projektā tos parasti dara kopā, jo skaista saskarne nepalīdz, ja cilvēks nevar atrast vajadzīgo vai pabeigt pieteikumu.
Ko dara UX dizainers?
UX dizainers noskaidro, kas lieto mājaslapu un kas šiem cilvēkiem vajadzīgs, un tad veido mājaslapu atbilstoši šīm vajadzībām. Ikdienā tās ir sarunas un analītika, lapu kartes, vadrāmji, klikšķināmi prototipi un lietojamības testi ar īstiem cilvēkiem. Mazākos projektos tas pats cilvēks bieži veido arī UI, pārvēršot vadrāmjus gatavos lapu dizainos.
Vai mazai mājaslapai vajag UX dizainu?
Jā, tikai UX darba apjoms būs neliels. Arī piecu lapu mājaslapai jāatbild uz jautājumiem, ar kuriem klients atnāk, un jāved pie viena skaidra nākamā soļa: zvana, pieteikuma vai pirkuma. Mazā projektā UX darbs var būt dažas sarunas, vienkārša lapu karte, vadrāmji galvenajām lapām un īss tests ar dažiem cilvēkiem pirms palaišanas.
Vai UX ir tas pats, kas lietojamība?
Ne gluži. Lietojamība mēra, cik viegli saskarni lietot: cik ātri to apgūst, cik ātri var izpildīt uzdevumu, cik kļūdu cilvēki pieļauj un cik patīkami to lietot. UX ir plašāks: tas jautā arī, vai mājaslapā vispār ir tas, kas cilvēkam vajadzīgs, un aptver visu pieredzi pirms un pēc apmeklējuma. Lietojamība ir svarīga UX daļa.
Cik cilvēku vajag lietojamības testam?
Vienkāršam kvalitatīvam testam parasti pietiek ar pieciem cilvēkiem no jūsu mērķauditorijas. Jakoba Nīlsena modelī pieci dalībnieki atrod lielāko daļu lietojamības problēmu, un katrs nākamais pārsvarā atkārto jau redzēto. Labāk veikt vairākas mazas kārtas: atrast problēmas, tās izlabot un pārbaudīt vēlreiz. Ja vajag statistiski drošus skaitļus, cilvēku vajag daudz vairāk.
Kad mājaslapas izveidē jādomā par UX?
Pašā sākumā, pirms dizaina un programmēšanas. Mājaslapas izveides pirmajos soļos izlemj, kādas lapas būs, kā tās sauks un kādā secībā cilvēks pa tām ies. Šīs izvēles ietekmē gan dizainu, gan kodu, tāpēc vēlāk tās mainīt ir dārgāk. Esošai mājaslapai UX var uzlabot jebkurā brīdī, sākot ar lapām, kurās cilvēki visbiežāk padodas.
