Zila bumba ripo augšup pa dzeltenu uzbrauktuvi blakus kāpnēm

Toms Grīnbergs ·  · 9 min lasīšanai

Piekļūstamības prasības mājaslapām: kontrolsaraksts uzņēmumiem

Piekļūstamības prasības kopš 2025. gada 28. jūnija attiecas uz interneta veikaliem, bankām, e-grāmatām, sakaru un pārvadājumu pakalpojumiem, ko piedāvā patērētājiem. Ja jūsu mājaslapā var kaut ko nopirkt vai pasūtīt, jums jāzina, vai likums attiecas uz jums un kas jāsakārto. Šeit atradīsiet izņēmumus, kontrolsarakstu un to, kas jāpublicē par piekļūstamību.

Kam piekļūstamības likums ir obligāts?

Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums attiecas uz uzņēmumiem, kas patērētājiem piedāvā likumā uzskaitītos pakalpojumus. Mājaslapām svarīgākais no tiem ir elektroniskās tirdzniecības pakalpojums: mājaslapa vai lietotne, kurā patērētājs pēc paša pieprasījuma noslēdz līgumu attālināti. Tātad interneta veikals un citas mājaslapas, kurās preci vai pakalpojumu var nopirkt tiešsaistē.

Bez interneta veikaliem sarakstā ir patērētāju kreditēšana, maksājumu un ieguldījumu pakalpojumi, e-grāmatas, elektroniskie sakari, piekļuve audiovizuālajiem medijiem, kā arī gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdens pasažieru pārvadājumu mājaslapas, lietotnes un e-biļetes.

Uzņēmuma mājaslapa, kas tikai iepazīstina ar jums un ļauj atstāt pieteikumu, šajā sarakstā nav. Ekonomikas ministrijas vadlīnijās teikts: ja jūsu prece vai pakalpojums nav minēts likuma 3. pantā, tā prasības jums nav saistošas, taču ministrija aicina tās ievērot brīvprātīgi.

Avots: Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma 3. un 22. pants.
PakalpojumsKas jāpadara piekļūstamsKas uzrauga Latvijā
Interneta veikali un cita e-tirdzniecībaMājaslapa, lietotne, pieteikšanās, drošības un maksājuma soļiPatērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC)
Patērētāju kreditēšana, maksājumi, ieguldījumu pakalpojumiInternetbanka, lietotne, identifikācija un maksājumiPTAC
E-grāmatasE-grāmatu datnes un lasīšanas programmatūraPTAC
Elektroniskie sakariSaziņas pakalpojumi un informācija par tiemSabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
Piekļuve audiovizuālajiem medijiemRaidījumu apraksti, subtitri, audioaprakstiNacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
Gaisa, autobusu, dzelzceļa un ūdens pasažieru pārvadājumiMājaslapa, lietotne, e-biļetes, ceļojuma informācija, termināļiNozares iestādes, piemēram, Autotransporta direkcija un Civilās aviācijas aģentūra; ūdenstransportu un aviobiļešu pārdošanu – PTAC

Vai mazam uzņēmumam jāievēro piekļūstamības prasības?

Ja sniedzat pakalpojumu, piemēram, vadāt interneta veikalu, un jūsu uzņēmumā strādā mazāk par 10 cilvēkiem, bet gada apgrozījums vai gada bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus eiro, likums jūs atbrīvo no pakalpojumu piekļūstamības prasībām. Šis izņēmums attiecas tikai uz pakalpojumiem, nevis uz precēm.

Ja uzņēmums ir grupā – mātes vai meitas uzņēmums vai partneris –, darbinieku skaitu un finanšu rādītājus vērtē kopā ar saistītajiem uzņēmumiem. Tā skaidro Ekonomikas ministrija, atsaucoties uz Eiropas Komisijas mikrouzņēmuma definīciju.

Uzņēmumiem, kas ražo, ieved vai izplata likumā minētās preces, piemēram, datorus, viedtālruņus, maksājumu termināļus vai e-lasītājus, mikrouzņēmuma izņēmuma nav. Tiem tikai nav rakstveidā jādokumentē nesamērīga sloga novērtējums.

Ko piekļūstamības prasības nozīmē mājaslapai praksē?

Ministru kabineta noteikumi Nr. 128 prasa, lai pakalpojuma mājaslapa un lietotne būtu „uztverama, izmantojama, saprotama un skaidra“. Praksē to mēra pēc Eiropas standarta EN 301 549, kurā pilnībā iekļauti WCAG 2.1 kritēriji tīmekļa saturam.

Noteikumos minētas arī konkrētas lietas. Informācijai jābūt pieejamai caur vairāk nekā vienu maņu, piemēram, redzot un dzirdot. Burtiem jābūt pietiekami lieliem, ar labu kontrastu un pielāgojamām atstarpēm. Attēliem un citam netekstuālam saturam vajag teksta alternatīvu.

Interneta veikalam ir trīs papildu prasības. Jāparāda informācija par preču piekļūstamību, ja to ir sniedzis ražotājs. Pieteikšanās, drošības un maksājumu funkcijām jābūt piekļūstamām. Identifikācijas metodēm, e-parakstam un maksājumiem jābūt uztveramiem, izmantojamiem, saprotamiem un skaidriem.

Ar WCAG pārbaudi vien nepietiek. Luksemburgas valdības piekļūstamības mājaslapa norāda, ka WCAG aptver apmēram trešdaļu no tiem EN 301 549 kritērijiem, kas attiecas uz mājaslapu. Pārējie attiecas uz PDF un citiem dokumentiem, video atskaņotājiem un, piemēram, alternatīvu biometriskai pieteikšanās metodei. Jauna standarta versija gaidāma 2026. gada otrajā pusē.

Piekļūstamības prasību kontrolsaraksts mājaslapai

Šis saraksts ir sākums, nevis pilns audits pēc EN 301 549. Pārbaudiet soļus, ko jūsu klienti izmanto visbiežāk: sākumlapu, preces lapu, grozu, pieteikšanos un apmaksu. Ja kāds punkts neizdodas, sāciet ar to.

Lielākā daļa labojumu ir dizaina lēmumi: krāsas un kontrasts, fokusa stāvokļi, formu izkārtojums. Tāpēc piekļūstamību ir vērts ņemt vērā jau mājaslapas dizaina sākumā, nevis labot gatavā mājaslapā.

Pārbaudiet savā mājaslapā

  • Katram attēlam, kas nes informāciju, ir teksta alternatīva (alt teksts), bet dekoratīvos attēlus ekrāna lasītājs izlaiž.
  • Parasta teksta kontrasts pret fonu ir vismaz 4,5:1 (WCAG 1.4.3).
  • Tekstu var palielināt līdz 200 %, un nekas no satura vai funkcijām nepazūd (WCAG 1.4.4).
  • Visu mājaslapu var lietot tikai ar tastatūru: izvēlni, filtrus, grozu un apmaksu (WCAG 2.1.1).
  • Tastatūras fokuss ir skaidri redzams uz katras pogas un saites (WCAG 2.4.7).
  • Katram formas laukam ir redzams nosaukums, un kļūdas ir paskaidrotas tekstā, ne tikai ar krāsu.
  • Virsraksti ir loģiskā secībā, un lapas struktūru var nolasīt ekrāna lasītājs.
  • Video ir subtitri, un tos ieslēgt ir tikpat viegli kā video apturēt.
  • Pieteikšanās, drošības pārbaudes un maksājuma soļi strādā ar tastatūru un ekrāna lasītāju, un biometrijai ir alternatīva.
  • Preces lapā ir informācija par preces piekļūstamību, ja to ir sniedzis ražotājs.
  • Cenrāži, noteikumi un citi PDF dokumenti ir piekļūstami vai pieejami arī kā parasta lapa.
  • Informācija par piekļūstamību ir publicēta, un uz to ved saite no kājenes.
  • Ir skaidrs, kā iesniegt sūdzību par piekļūstamību, un kurš uz to atbild mēneša laikā.
  • Pēc katrām dizaina vai spraudņu izmaiņām pārbaudi atkārtojat.

Kas jāiekļauj piekļūstamības paziņojumā?

Likuma 12. pants prasa, lai lietošanas noteikumos vai līdzvērtīgā dokumentā būtu informācija par to, kā pakalpojums atbilst piekļūstamības prasībām. Tajā jābūt vispārīgam pakalpojuma aprakstam piekļūstamā formātā, paskaidrojumiem, kā pakalpojums darbojas, un apliecinājumam, ka tā sniegšana un uzraudzība nodrošina atbilstību prasībām.

Likums to nesauc par paziņojumu, bet ērtākais veids ir atsevišķa lapa „Piekļūstamības paziņojums“, uz kuru ved saite no kājenes un lietošanas noteikumiem. Arī pašai lapai jābūt piekļūstamai: parasts teksts, nevis attēls vai skenēts PDF.

Likumā tas nav prasīts, bet klientam un uzraugam noderēs arī šīs ziņas:

  • pēc kura standarta mājaslapa pārbaudīta, piemēram, EN 301 549 vai WCAG 2.1;
  • kuras daļas vēl neatbilst un kad tās plānots labot;
  • kā paziņot par problēmu vai iesniegt sūdzību;
  • kad mājaslapa pēdējo reizi pārbaudīta.

Informācija jāglabā, kamēr sniedzat pakalpojumu, un jāatjauno, kad pakalpojums mainās.

Kādi izņēmumi un pārejas termiņi ir likumā?

Prasības nepiemēro audio un video ierakstiem un biroja datnēm, kas publicētas līdz 2025. gada 27. jūnijam, kā arī tīmekļvietņu un lietotņu arhīva saturam, ko vairs neatjaunina un nerediģē. Likums neattiecas arī uz trešo pušu saturu, ko jūs nefinansējat, neizstrādājat un nekontrolējat.

Pakalpojumu līgumus, kas noslēgti līdz 2025. gada 27. jūnijam, var turpināt bez izmaiņām līdz 2030. gada 27. jūnijam. Pašapkalpošanās termināļus, kas lietoti jau pirms tam, var izmantot līdz to kalpošanas laika beigām, bet ne ilgāk par 20 gadiem.

Vēl ir divi izņēmumi: ja prasību izpilde būtiski mainītu pakalpojuma pamatraksturu vai radītu jums nesamērīgu slogu. Šāds novērtējums jāveic pēc likuma 14. panta kritērijiem, jādokumentē rakstveidā, jāglabā piecus gadus, pakalpojumiem jāatjauno ik pēc pieciem gadiem, un par to rakstiski jāinformē uzraugošā iestāde. Ja esat saņēmuši finansējumu tieši piekļūstamības uzlabošanai, nesamērīga sloga atrunu izmantot nevar.

Kas notiek, ja mājaslapa prasībām neatbilst?

Vispirms klients sūdzību iesniedz jums. Uz rakstisku sūdzību jāatbild rakstiski mēneša laikā; ja ir objektīvs iemesls, termiņu var pagarināt līdz diviem mēnešiem, par to paziņojot. Ja problēma netiek atrisināta vai atbildes nav, klients var vērsties uzraugošajā iestādē, interneta veikalu gadījumā – Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Iestāde var pieprasīt jūsu nesamērīga sloga novērtējumu, uzdot novērst neatbilstības noteiktā termiņā un pieņemt par to lēmumu. Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, bet pārsūdzība neaptur tā izpildi. Sūdzību klienta vārdā var iesniegt arī organizācija, kas aizstāv cilvēku ar invaliditāti intereses.

Ja neatbilstību atrodat paši, likums prasa to labot un informēt uzraugošo iestādi. Tāpēc mājaslapu ir vērts pārbaudīt pirms pirmās sūdzības, nevis pēc tās.

Biežāk uzdotie jautājumi

Vai piekļūstamības likums attiecas uz mazu interneta veikalu?

Ja jūsu uzņēmumā strādā mazāk par 10 cilvēkiem un gada apgrozījums vai bilances kopsumma nepārsniedz 2 miljonus eiro, pakalpojumu piekļūstamības prasības jums nav obligātas. Ja uzņēmums ir grupā, rādītājus skaita kopā ar saistītajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas piemērā veikals ar 4 darbiniekiem un 2,1 miljona eiro apgrozījumu vairs nav atbrīvots.

Vai uzņēmuma mājaslapai jāatbilst piekļūstamības prasībām?

Ja mājaslapa tikai iepazīstina ar uzņēmumu un tajā nevar noslēgt līgumu, piemēram, nopirkt preci vai pakalpojumu, tā nav Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma sarakstā. Ekonomikas ministrija aicina prasības ievērot brīvprātīgi. Ja vēlāk pievienojat interneta veikalu, uz jums attieksies e-tirdzniecības prasības, ja vien neesat mikrouzņēmums.

Kur publicēt piekļūstamības paziņojumu?

Likums prasa informāciju par piekļūstamību iekļaut lietošanas noteikumos vai līdzvērtīgā dokumentā un publicēt to piekļūstamā formātā. Ērtākā ir atsevišķa lapa, uz kuru ved saite no kājenes un lietošanas noteikumiem. Tajā aprakstiet pakalpojumu un tā darbību un iekļaujiet apliecinājumu, ka pakalpojuma sniegšana nodrošina atbilstību prasībām.

Kas Latvijā uzrauga piekļūstamības prasības?

Interneta veikalus, patērētāju finanšu pakalpojumus un e-grāmatas uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Elektroniskos sakarus uzrauga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, piekļuvi audiovizuālajiem medijiem – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, bet pasažieru pārvadājumus – nozares iestādes. PTAC uzrauga arī preces, piemēram, datorus un maksājumu termināļus.

Vai pietiek pārbaudīt mājaslapu pēc WCAG?

Ne pilnībā. Eiropas standartā EN 301 549 ir iekļauti visi WCAG 2.1 kritēriji, bet Luksemburgas valdības piekļūstamības mājaslapa norāda, ka WCAG aptver tikai apmēram trešdaļu no standarta kritērijiem, kas attiecas uz mājaslapu. Atsevišķi jāpārbauda PDF un citi dokumenti, video atskaņotājs un, ja tāda ir, biometriska pieteikšanās.

Vai prasības attiecas uz veciem rakstiem, video un PDF?

Daļēji ne. Prasības nepiemēro audio un video ierakstiem un biroja datnēm, kas publicētas līdz 2025. gada 27. jūnijam, kā arī arhīva saturam, ko vairs neatjaunina un nerediģē. Ja šādu lapu vai dokumentu atjaunināt, tas vairs nav arhīvs, tāpēc labāk to uzreiz padarīt piekļūstamu.

Saistītie raksti

Skatīt visus rakstus